Ir saulains augusta svētdienas rīts un mēs dodamies iepriekš labi izplānotā trīs dienu braucienā ar mašīnu pa Igauniju. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo vairāk jaušama rudens elpa. Protams, Latvijas briesmīgos un remontdarbu pilnos ceļus nomaina ideāls asfalta segums jau Valgā, tā tas turpinās pa visu Igauniju – arī nobraucot no svarīgākajiem lielceļiem. Pirmais apskates objekts ir Tartu pilsēta – uzmeklējam tūristu informācijas centru, kurā  atrodam ērti izstrādātu apskates objektu karti ar jau iezīmētu maršrutu. Visā pilsētā jaušama ievērojamās un senās Tartu universitātes klātesamība – dažādu profesoru, ievērojamu personību pieminekļi, senas observatorijas telpas u.c. Neierasti, ka blakus 12.gadsimta ēkām atrodas PSRS laikā celtās bloku dzīvojamās ēkas – malkojot kafiju pie virtuves loga var lūkoties baznīcā esošajā altāra gleznā.

Tālāk dodamies uz Ledus laikmeta muzeju netālu no pilsētas. Šeit tehnoloģiju iespējas savijas ar bagātu izdomu. Žēl, ka lielākoties informācija ir tikai igauniski. Un nedaudz pietrūkst ekspozīcijas daudzvedības – adatu atradām, siena kaudzi gan ne.

Tālāk braucam gar Peipusa ezeru, kas ir tik liels, ka pretējo malu saredzēt nevar. Svaigi kūpinātu zivju, kā arī rudens ražas tirgotāji visa ceļa garumā aicina nobaudīt un iegādāties savas veltes. Beidzot tuvojamies Kohtla Jarve pilsētai, kurā jau attālēm redzami milzīgie izdedžu kalni. Pilsēta kā rēgs – senāk bijusi ogļraču pārapdzīvota, bet tagad lielākoties pamesta. Tālāk dodamies uz Valestu, kur atrodas Igaunijā augstākais mākslīgais ūdenskritums, kas gan reāli izrādās pavisam niecīgs, turklāt, pie tā īsti nav iespējams piekļūt. Tāpēc nolemjam pastaigāt pa neierasti akmeņaino pludmali, kur cilvēki pikniko pie krastā sakurtiem ugunskuriem.

Naktī ierodamies Rakverē, kur nakšņojam mašīnā (Volvo V70 – nolaižam aizmugures sēdekļus, guļam kā divvietīgā gultā). Labi izgulējušies dodamies uz Tallinas pusi pa jaunizbūvēto maģistrāli (atļautais ātrums – 110km/h un ik pēc 3km uz mums lūkojas kāds alnis no ceļazīmes) uz Jagalas ūdenskritumu, kas mūs apbur ar savu plašumu, rīta mieru un iespaidīgo skatu, kurā satiekas ūdens spēks un putu vieglums. Ūdens radītais troksnis paver klusuma domas sevī.

Brokastojam pašā jūras malā Puunsi ragā , kas vizuāli atgādina mūsu Baltezera bagātību. Ja man būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā…. Tallina. Pagājušā gadsimta tramvaji, bet plaši un laba seguma ceļi. Pie vecpilsētas atstāt auto ir dikti dārgi, tāpēc nolemjam to novietot citur.  Vecpilsēta, kas savā ziņā ļoti līdzīga Vecrīgai, ir pārpilna ar tūristiem. Tallinā atrodam arī Maskačkas, Zoļika u.c. prototipus. Daudz jaunbūvju, bet visas apdzīvotas – nav pamestu stroiku.

Otro nakti pavadām viesnīcā Viimsi SPA – iepriekš esam iegādājušies Cherry kuponu, kas dod mums iespēju pavadīt nakti viesnīcā, apmeklēt ūdens atpūtas centru, pabrokastot un braukt ar riteņiem. Tomēr – “spilvens spiež un sega par šauru, sapnis nekāds un miegs par cauru…“ Trešās dienas rītā dodamies atpakaļ uz Dienvidiem.  Meklējam neprecīzi atzīmēto Keilu Joe ūdenskritumu, tomēr – kas ilgi nāk, tas labi nāk… Ūdenskritums patiešām ir iespaidīgs, diemžēl, to vērot iespējams tikai no augšas, bet daudzo atslēgu blīvums uz upes tiltiņa liek nojaust par kāzinieku iecienītu apskates objektu. Tālāk dodamies uz Pērnavu, kur esam nolēmuši relaksēt ķermeni un garu Pērnavas pirts un ūdens atpūtas centrā, kur baudām dažādas burbuļvannas, pirtis, karstos un aukstos baseinus tikai par aptuveni 14 eiro divām personām. Uz mājām! Sirdsmiers – bērzu lapas vēl nedzeltē un ceļš tas pats vecais un briesmīgi bedrainais! Kopā nobraukti apmēram 1000 km

Un vēl bildes no izbrauciena pa Igauniju