Pēc iepriekšējā gada lieliskā brauciena uz Pasaules hokeja čempionātu Minskā ne brīdi nedomājām un sākām laika atskaiti līdz hokeja svētkiem Prāgā, paralēli cītīgi plānojot braucienu, rezervējot naktsmītnes un iepērkot biļetes uz spēlēm. Šogad hokeja draugu pulks plašāks un tāpēc braucam ar diviem auto. Latvijas – Lietuvas robežu šķērsojam agrā rīta stundā, kad gaiss vēl stiptri vēss, bet saule mostas un prāts priekpilns par ilgi gaidīto braucienu feinā kompānijā pēc jauniem iespaidiem, lieliskām emocijām un negaidītiem piedzīojumiem.
Pirmās dienas brauciens uz Vroclavu, kur pašā vecpilsētas sirdī mūs gaida “cūkkārpas” stila apartamenti, tiek pieveikts godam, neraugoties uz pāris tehniskām auto ķibelēm un nekad nebeidzamām poļu auto maģestrāļu izbūvēm. 5h miega un dodamies tālāk – ieplānots brauciens uz Adršpach dabas parku. Taču navigācija mūs aizved neceļos, kur tālākais ceļš mērojams tikai ar divriteņiem. Nekurienes vidū ieturam brokastis, iztukšojot iepriekš gudri nokomplektēto Māra un Zitas somu, kurā līdzi iepakota pat mazā gāzes plīts, uz kuras vārīt kafiju.
Iebraucot Prāgā, nekas neliecina par Pausales hokeja čempionāta klātbūtni, ja neskaita McDonalds ēstuves, kas ir arī viens no galvenajiem čepionāta sponsoriem. Aši ievācamies viesnīcā un dodamies uz O2 halli, kur čempionāta pirmo atklāšanas spēli aizvadīs Latvijas un Kanādas valstvienības. Pie halles sastopamies ar ļoti sliktu organizatoru darbu, kas vēlāk jau vairs nepārsteigs, kā rezultātā vairāki tūkstoši skatītāju gandrīz visu pirmo spēles periodu aizvada pie arēnas, joprojām stāvot rindās… Kāds tiešām jauks čehu puisis, kurš stāv rindā tieši pirms mums, caur telefnu translē mums spēli, kurā sākotnēji Latvijas valstvienība rāda gaužām labu sniegumu, taču vēlāk tomēr piekāpjamies pretinieka pārākuma priekšā. Vīlušies par organizatoriem atgriežamies savos apartamentos nedaudz saskumuši.
Otro dienu pavadām apskatot pilsētu, bet vakara spēli starp Latviju un Čehiju skatāmies pa TV, jo biļetes mājinieki uz šo spēli bija izpirkuši pirms mēs vispār paspējām acis samirkšķināt. Komandas sniegums iepriecina, pieļauju ka ļoti klusā rajona kaimiņi bija izbrīnīti par tik kaislīgiem Latvijas hokeja līdzjutējiem, kuru gaviles par gūtajiem vārtiem atbalsojās vēl tālu pār koku galotnēm. Diemžēl, čehu 6. spēlētājs jeb tiesneši izrādījās pārāks pār latviešu 6. spēlētāju jeb tūkstošiem fanu, kuri šo spēli arī čehijā aizvadījā pie lielākiem un mazākiem ekrāniem, jo ļooooti daudzi nebija tikuši pie biļetēm. Mājupceļā no vieniem apartamentiem uz otriem piedziedam tukšās un klusās Prāgas ielas un pavisam nejauši izmetam gudri šķirotajos atkritumos līdzpaņemto pannu un riekstiņus, ko vēlāk iesim medīt, bet tas jau būs cits stāsts.
Brīvā diena Prāgā tiek aizvadīta nesteidzīgās pastaigās pa ziedošo pilsētu, kur par vismaz divām nedēļām esam tuvāk vasarai kā atgriežoties Rīgā. Vietām ceriņu un ābeļziedu smarža reibina vairāk kā čehu tumšais Kozel alus, kas pat iecienītākajās apskates vietās nemaksā vairāk kā 2 EUR.
Lieliskā kompānijā laiks paiet ļoti ātri un jau pēdējā diena šī gada hokeja galvaspilsētā pienākusi pavisam nemanot. Diemžēl, arī trešo spēli mūsu hokeja izlase pavada gaužām neveiksmīgi, kaut līdzjutēji nebeidz to atbalstīt līdz pat beigām, kas atnes sagrāves cienīgu rezultātu. Cerot uz veiksmīgāku komandas sniegumu turpmākajās spēlēs, dodamies mājup, kur turpināsim sekot līdzi Pausaules hokeja čempionāta norisei.
Neviļus visu laiku salīdzinām Prāgu un Minsku, secinājums ir viennozīmīgs – Minskas hokeja svētki bija lieliski un Prāgai tos nepārspēt! Iespējams, ka dzīvošana fanu pilsētiņā sajūtas mainītu, labprāt uzzinātu, kādas atsauksmes no tur dzīvojošajiem… Minskā ikkatrs iedzīvotājs ar smaidu sekoja līdzi notiekošajam, draudzīgi sveicinot, bet čehu atturīgais lepnums un pat vīzdegunīgums šķiet pat neviesmīlīgs. Bet kopumā piedzīvojums bija lielisks, pateicoties fantastiskiem līdzbraucējiem! Paldies jums… Tiekamies nākamgad Sanktpēterburgā!
