Latvijā šogad pēc ieilguša pavasara iestājās agrs rudens, tāpēc nedaudz vasaras nolēmām baudīt tuvāk ekvatoram. Apmēram mēnesi pirms atvaļinājuma izsecinājām, ka tā brīža izdevīgākais ceļojuma galamērķis ir Parīze. Aviobiļetes Viļņa – Parīze diviem cilvēkiem abos virzienos tika iegādātas par 120 Ls. Savukārt booking.com portālā viesnīca piecām naktīm tika norezervēta par 210 Ls.Tā nu drēgnajā trešdienas pusdienlaikā (5. Septembrī) ar mašīnu dodamies uz Viļņas lidostu, kur mašīnu atstājam stāvvietā, ko jau iepriekš par 20 latiem esam rezervējuši uz piecām diennaktīm. Pēc 2,5 stundu lidojuma izkāpjam Paris Beauvais lidostā, no kuras ar autobusu (15 Euro katram) stundas laikā nonākam Parīzes centrā. Ir gandrīz pusnakts, tāpēc uzreiz dodamies uz viesnīcu. Bet Eifeļa torņa prožektora gaismas stars jau paspēj saviļņot sirdi…

Brokastis nolemjam ēst ārpus viesnīcas, jo 7,50 Euro maksāt par kruasānu ar džemu nevēlamies. Blakus mūsu viesnīcai ir divi pārtikas veikali, tāpēc bažas par ēšanu un to radītajām izmaksām sarūk.  MC Donalds divi cilvēki var paēst par 16 Euro, ekonomiskā līmeņa kafejnīcās par tādu pat summu paēst var viens, bet nomalēs kebabus ar frī divatā ēdam arī par 10 Euro. Dzīvojam 3 km no Eifeļa torņa, tomēr nolemjam braukt ar metro, jo biļetes cena ir 1,2 Euro (pērkot uzreiz 10 gab.), tas atmaksājas, jo katru dienu tāpat tiek nostaigāti lieli attālumi. Labākais sabiedrotais ceļojumā ir Iphone ar aplikāciju OffMaps, kurā saliekam apskates objektus un tajā ar GPS palīdzību veiksmīgi orientējamies visā pilsētā. Vēl labi noder mazais Parīzes ceļvedis.

Pilsētas apskati sākam ar Hotel des Invalides, kas senāk bijis hospitālis, bet tagad iespaidīgs klasicisma muzejs ar skaistu dārzu. Tālāk dodamies apskatīt Eifeļa torni, kurš pārsteidz ar patiesi lielajiem izmēriem un varenību. Nolemjam šeit atgriezties nākošās dienas vakarā uz torņa apgaismojuma iedegšanas brīdi. Turpat netālu tiek piedāvāta iespēja par 89 Euro 20 minūtes braukt pie Ferrari vai Lamburgini stūres. Kārdinājums gana liels, bet vai maz spētu novaldīt tādu zvēru? Tālāk, apskatot lielisko pilsētas arhitektūru, dodamies uz Arc de Triomphe (Triumfa arku), kurai nepārtraukti pēc nekādas loģikas vai noteikumiem apkārt vairākās joslās traucās mašīnas, motorolleri, gājēji un riteņbraucēji… Nejauši uzduramies dažādu auto marku atvērtajām izstādēm, kas mūs ievilina dažādu nākotnes tehnoloģiju pasaulē un apbur ar fantastiskiem dizainiem.

Atpūtinam kājas Parc Monceu (parkā), kas nav iekļauts lielajos pilsētas apskates objektos, bet patīkami pārsteidz ar lielo dzīvību – vectēvs ar mazdēlu spēlē futbolu, māmiņa, kas koku ēnā baro zīdaini, pārīši, kas nebaidās atklāt savas jūtas utt. Nolemjam vakaru sagaidīt Parīzes augstākajā vietā – Monmantrā, kur baudām mākslinieku rajona romantiku kafejnīciņās un uz Sacre Coeur (Sirds baznīcas) kāpnēm, kur vienuviet satiekas tūristi un vietējie jaunieši, kas svin dzīvi un daži tādejādi pelna arī naudu. Arī mēs atveram netālu nopirkto vīnu un sajūtam Parīzes nesteidzīgo elpu.

Otrajā dienā apskatām Elizejas laukus, kas gan ne ar ko nepārsteidz. Pēc tam dodamies pa ekskluzīvo rajonu, kur koncentrējas dārgo zīmolu veikali un attiecīga publika, uz La Madeleine  (Madlēnas baznīcu). Lielajā karstumā nolemjam nobaudīt saldējumu Jardin des Tulieries (parks)  koku ēnā, kur to dara arī citi. Parks atkal ir lielos izmēros un cilvēku pārapdzīvots. Starpcitu, arī melnādainie baseina malā sauļojas. Kļūst žēl, ka Rīgas parku zālājā atrasties aizliegts.  Apskatām Luvru no ārpuses un nolemjam Leonardo da Vinči  Monu Lizu apskatīt nākamajā dienā, kad pilsētas apskate saulē varētu kļūt apgrūtinoša, jo sola lielu karstumu.

Šīs dienas vakaru pavadām Eifeļa torņa piekājē, baudot vīnu, sieru un citus Parīzes labumus. Romantikas patiesi netrūkst. Šeit satiekas ne tikai iemīlējušies pārīši, bet arī ģimenes vairākās paaudzēs, labi draugi, korporāciju biedri u.c. Tornis tiek iedegts plkst.21:00 un turpmāk katrā apaļā stundā 5 minūtes mirguļo miljons gaismiņās. Protams, ķeram lielisko skatu no visām pusēm un cenšamies to iemūžināt, bet sajūtas ir jāizdzīvo katram pašam… Atkal jau nonākam pie atziņas, ka nepietiek Parīzi tikai apskatīt, tā ir jāizdzīvo un jāļaujas fantastiskajām emocijām un sajūtām.

Trešā diena. No paša rīta ieplānots brauciens Eifeļa tornī. Stundu stāvam rindā, bet laiks paiet ātri. Diemžēl trešais stāvs ir slēgts, tāpēc par 16 Euro abi uzbraucam otrajā stāvā. Skats ir kolosāls un ar smaidu sejā dodamies tālāk iekarot milzīgo pilsētu. Sitē salā apskatām Parīzes Dievmātes katedrāli un baudām fantastisku ielu mūziku, kas atsauc atmiņā filmas par Parīzi iepriekšējā gadsimta 30. gados…  Dodamies uz Luvru paslēpties no saules augstvērtīgu mākslas darbu pārpildītās telpās.  Cilvēku šeit tikpat daudz kā Rīgas centrāltirgū un Monu Lizu grib iemūžināt ikviens, taču mūs vairāk saista antīkā māksla. Muzejs ir tik liels un pārpilns informācijas, ka mums kā  nepieradinātiem mākslas baudītājiem ātri vien nogurst spēja to visu aptvert un uztvert.   Ar katru dienu vairāk kājas nogurst un apskatāmo objektu skaits samazinās. Iespēja viesnīcā mērcēt kājas vēsā ūdenī sagādā neiedomājamu baudu.

Ceturtā diena. Svētdiena. Visi veikali ir slēgti. Apskatām Carnevalet muzeju, kurā apskatāma Parīzes vēsture un telpas atsauc atmiņā grezno Rundāles pili. Pēc tam dodamies atkal vērot pilsētu no augstumiem – Montparansas tornis, kur par 28 Euro abi uzbraucam 56. stāvā un apskatām visas skaistās vietas, kurās esam šajās fantastiskajās brīvdienās bijuši, šeit noteikti ir jābrauc vakarā, kad pilsēta ir izgaismota… Pēdējais ieplānotais apskates objekts ir Luksemburgas dārzs un parks, kas ir līdz perfektumam simetrisks un brīnišķīgi skaists. Arī šeit atpūšas ne tikai pilsētas viesi, bet iedzīvotāji, kas izklājuši segas un kopā ar ģimenēm sauļojas, atpūšas, svin svētkus, svin dzīvi, smaida un priecājas…